(1.1)
dhṛtarāṣṭra uvāca—
dharma-kṣetre kuru-kṣetre samavetā yuyutsavaḥ |
māmakāḥ pāṇḍavāś caiva kim akurvata saṁjaya ||
śrīdharaḥ : 
śeṣāśeṣa-mukha-vyākhyā-cāturyaṁ tv eka-vaktrataḥ |
dadhānam adbhutaṁ vande paramānanda-mādhavam ||
śrī-mādhavaṁ praṇamyo mādhavaṁ viśveśam ādarāt |
tad-bhakti-yantritaḥ kurve gītā-vyākhyāṁ subodhinīm ||
bhāṣya-kāra-mataṁ samyak tad-vyākhyātṛ-giras tathā |
yathāmati samālocya gītā-vyākhyāṁ samārabhe ||
gītā vyākhyāyate yasyāḥ pāṭha-mātra-prayatnataḥ |
seyaṁ subodhinī ṭīkā sadā dhyeyā manīṣibhiḥ ||
iha khalu sakala-loka-hitāvatāraḥ parama-kāruṇiko bhagavān devakī-nandanas tattvājñāna-vijṛmbhita-śoka-moha-bhraṁśita-vivekatayā nija-dharma-parityāga-pūrvaka-para-dharmābhisandhinam arjunaṁ dharma-jñāna-rahasyopadeśa-plavena tasmāc choka-moha-sāgarād uddadhāra | tam eva bhagavad-upadiṣṭam arthaṁ kṛṣṇa-dvaipāyanaḥ saptabhiḥ śloka-śatair upanibabandha | tatra ca prāyaśaḥ śrī-kṛṣṇa-mukhād viniḥsṛtān eva ślokān alikhat | kāṁścit tat-saṅgataye svayaṁ ca vyaracayat | yathoktaṁ gītā-māhātmye—
gītā sugītā kartavyā kim anyaiḥ śāstra-vistaraiḥ |
yā svayaṁ padmanābhasya mukha-padmād viniḥsṛtā || iti |
tatra tāvad dharmakṣetre ity-ādinā | viṣīdann idam abravīd ity antena granthena śrī-kṛṣṇārjuna-saṁvāda-prastāvāya kathā nirūpyate | tataḥ param āsamāptes tayor dharma-jñānārthe saṁvādaḥ | tatra dharma-kṣetra ity-ādinā ślokena dhṛtarāṣṭrena hastināpura-sthitaṁ sva-sārathiṁ samīpasthaṁ sañjayaṁ prati kurukṣetra-vṛttānte pṛṣṭhe sañjayo hastināpurasthito’pi vyāsa-prasāda-labdha-divya-cakṣuḥ kurukṣetra-vṛttāntaṁ sākṣāt paśyann iva dhṛtarāṣṭrāya nivedayāmāsa | dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkam ity-ādinā | 
dhṛtarāṣṭra uvāceti | dharmakṣetra iti | bhoḥ sañjaya | dharmakṣete dharma-bhūmau kurukṣetre | dharma-kṣetra iti kurukṣetra-viśeṣaṇam | eṣām ādi-puruṣaḥ kaścit kuru-nāmā babhūva | tasya kuror dharma-sthāne māmakā mat-putrāḥ pāṇḍu-putrāś ca yuyutsavo yoddhum icchantaḥ samavetāḥ militāḥ santaḥ kim akurvata kiṁ kṛtavantaḥ ||1||
madhusūdanaḥ : oṁ namaḥ paramahaṁsāsvādita-caraṇa-kamala-cin-makarandāya bhakta-jana-mānasa-nivāsāya śrīmad-rāmacandrāya || 
bhagavat-pāda-bhāṣyārtham ālocyātiprayatnataḥ |
prāyaḥ pratyakṣaraṁ kurve gītā-gūḍhārtha-dīpikām ||2||
sa-hetukasya saṁsārasyātyantoparamātmakam |
paraṁ niśreyasaṁ gītā-śāstrasyoktaṁ prayojanam ||3||
saccidānanda-rūpaṁ tat pūrṇaṁ viṣṇoḥ paraṁ padam |
yat-prāptaye samārabdhā vedāḥ kāṇḍa-trayātmakāḥ ||4||
karmopāstis tathā jñānam iti kāṇḍa-trayaṁ kramāt |
tad-rūpāṣṭādaśādhyāyair gītā kāṇḍa-trayātmikā ||5||
ekam ekena ṣaṭkena kāṇḍam atropalakṣayet |
karma-niṣṭhā-jñāna-niṣṭhe kathite prathamāntyayoḥ ||6||
yataḥ samuccayo nāsti tayor ativirodhataḥ |
bhagavad-bhakti-niṣṭhā tu madhyame parikīrtitā ||7||
ubhayānugatā sā hi sarva-vighnāpanodinī |
karma-miśrā ca śuddhā ca jñāna-miśrā ca sā tridhā ||8||
tatra tu prathame kāṇḍe karma tat-tyāga-vartmanā |
tvaṁ-padārtho viśuddhātmā sopapattir nirūpyate ||9||
dvitīye bhagavad-bhakti-niṣṭhā-varṇana-vartmanā |
bhagavān paramānandas tat-padārtho’vadhāryate ||10||
tṛtīye tu tayor aikyaṁ vākyārtho varṇyate sphuṭam |
evam apy atra kāṇḍānāṁ sambandho’sti parasparam ||11||
pratyadhyāyaṁ viśeṣas tu tatra tatraiva vakṣyate |
mukti-sādhana-parvedaṁ śāstrārthatvena kathyate ||12||
niṣkāma-karmānuṣṭhānaṁ tyāgāt kāmya-niṣiddhayoḥ |
tatrāpi paramo dharmo japa-stuty-ādikaṁ hareḥ ||13||
kṣīṇa-pāpasya cittasya viveke yogyatā yadā |
nityānitya-vivekas tu jāyate sudṛḍhas tadā ||14||
ihāmutrārtha-vairāgyaṁ vaśīkārābhidhaṁ kramāt |
tataḥ śamādi-sampattyā saṁnyāso niṣṭhito bhavet ||15||
evaṁ sarva-parityāgān mumukṣā jāyate dṛḍhā |
tato gurūpasadanam upadeśa-grahas tataḥ ||16||
tataḥ sandeha-hānāya vedānta-śravaṇādikam |
sarvam uttara-mīmāṁsā-śāstram atropayujyate ||17||
tatas tat-paripākeṇa nididhyāsana-niṣṭhatā |
yoga-śāstraṁ tu sampūrṇam upakṣīṇaṁ bhaved iha ||18||
kṣīṇa-doṣe tataś citte vākyāt tattva-matir bhavet |
sākṣātkāro nirvikalpaḥ śabdād evopajāyate ||19||
avidyā-vinivṛttis tu tattvaj ñānodaye bhavet |
tata āvaraṇe kṣīṇe kṣīyete bhrama-saṁśayau ||20||
anārabdhāni karmāṇi naśyanty eva samantataḥ |
natvāgāmīni jāyante tattva-jñāna-prabhāvataḥ ||21||
prārabdha-karma-vikṣepād vāsanā tu na naśyati |
sā sarvato balavatā saṁyamenopaśāmyati ||22||
saṁyamo dhāraṇā dhyānaṁ samādhir iti yat trikam |
yamādi-pañcakaṁ pūrvaṁ tad-artham upayujyate ||23||
īśvara-praṇidhānāt tu samādhiḥ sidhyati drutam |
tato bhaven mano-nāśo vāsanākṣaya eva ca ||24||
tattva-jñānaṁ mano-nāśo vāsanā-kṣaya ity api |
yugapat tritayābhyāsāj jīvanmuktir dṛḍhā bhavet ||25||
vidvat-saṁnyāsa-kathanam etad-arthaṁ śrutau kṛtam |
prāg-asiddho ya evāṁśo yatnaḥ syāt tasya sādhane ||26||
niruddhe cetasi purā sa-vikalpa-samādhinā |
nirvikalpa-samādhis tu bhaved atra tri-bhūmikaḥ ||27||
vyuttiṣṭhate svatastvādye dvitīye parabodhitaḥ |
ante vyuttiṣṭhate naiva sadā bhavati tanmayaḥ ||28||
evaṁ-bhūto brāhmaṇaḥ syād variṣṭho brahma-vādinām |
guṇātītaḥ sthita-prajño viṣṇu-bhaktaś ca kathyate ||29||
ativarṇāśramī jīvan-mukta ātma-ratis tathā |
etasya kṛta-kṛtyatvāc chāstram asmān nivartate ||30||
yasya deve parā bhaktir yathā deve tathā gurau |
tasyaite kathitā hy arthāḥ prakāśante mahātmanaḥ ||31||
ity-ādi-śrutimānena kāyena manasā girā |
sarvāvasthāsu bhagavad-bhaktir atropayujyate ||32||
pūrva-bhūmau kṛtā bhaktir uttarāṁ bhūmim ānayet |
anyathā vighna-bāhulyāt phala-siddhiḥ sudurlabhā ||33||
pūrvābhyāsena tenaiva hriyate hy avaśo’pi saḥ |
aneka-janma-saṁsiddha ity-ādi ca vaco hareḥ ||34||
yadi prāg-bhava-saṁskārasyācintyatvāt tu kaścan |
prāg eva kṛta-kṛtyaḥ syād ākāśa-phala-pātavat ||35||
na taṁ prati kṛtārthatvāc chāstram ārabdhum iṣyate |
prāk-siddha-sādhanābhyāsā durjñeyā bhagavat-kṛpā ||36||
evaṁ prāg-bhūmi-siddhāv apy uttarottara-bhūmaye |
vidheyā bhagavad-bhaktis tāṁ vinā sā na siddhyati ||37||
jīvan-mukti-daśāyāṁ tu na bhakteḥ phala-kalpanā |
adveṣṭṛtvādivat teṣāṁ svabhāvo bhajanaṁ hareḥ ||38||
ātmārāmāś ca munayo nirgranthā apy urukrame |
kurvanty ahaitukīṁ bhaktim itthaṁ-bhūta-guṇo hariḥ ||39||
teṣāṁ jñānī nitya-yukta eka-bhaktir viśiṣyate |
ity-ādi-vacanāt prema-bhakto’yaṁ mukhya ucyate ||40||
etat sarvaṁ bhagavatā gītā-śāstre prakāśitam |
ato vyākhyātum etan me mana utsahate bhṛśam ||41||
niṣkāma-karmānuṣṭhānaṁ mūlaṁ mokṣasya kīrtitam |
śokādirāsuraḥ pāpmā tasya ca pratibandhakaḥ ||42||
yataḥ svadharmavibhraṁśaḥ pratiṣiddhasya sevanam |
phalābhisandhi-pūrvā vā sāhaṁkārā kriyā bhavet ||43||
āviṣṭaḥ puruṣo nityam evam āsura-pāpmabhiḥ |
pumartha-lābhāyogyaḥ san labhate duḥkha-santatim ||44||
duḥkhaṁ svabhāvato dveṣyaṁ sarveṣāṁ prāṇinām iha |
atas tat-sādhanaṁ tyājyaṁ śoka-mohādikaṁ sadā ||45||
anādi-bhava-santāna-nirūḍhaṁ duḥkha-kāraṇam |
dustyajaṁ śoka-mohādi kenopāyena hīyatām ||46||
evam-ākāṅkṣyāviṣṭaṁ puruṣārthonmukhaṁ naram |
bubodhayiṣur āhedaṁ bhagavāñ śāstram uttamam ||47||
tatra, aśocyān anvaśocas tvam [gītā 2.11] ity-ādinā śoka-mohādi-sarvāsura-pāpma-nivṛtty-upāyopadeśena svadharmānuṣṭhānāt puruṣārthaḥ prāpyatām iti bhagavad-upadeśaḥ sarva- sādhāraṇaḥ | bhagavad-arjuna-saṁvāda-rūpā cākhyāyikā vidyā-stuty-arthā janaka- yājñavalkya-saṁvādādivad upaniṣatsu | kathaṁ ? prasiddha-mahānubhāvo’py arjuno rājya- guru-putra-mitrādiṣv aham eṣāṁ mamaita ity evaṁ-pratyaya-nimitta-sneha-nimittābhyāṁ  śoka-mohābhyām abhibhūta-viveka-vijñānaḥ svata eva kṣatra-dharme yuddhe pravṛtto’pi  tasmād yuddhād upararāma | para-dharmaṁ ca bhikṣā-jīvanādi kṣatriyaṁ prati pratiṣiddhaṁ  kartuṁ pravavṛte | tathā ca mahaty anarthe magno’bhūt bhagavad-upadeśāc cemāṁ vidyāṁ  labdhvā śoka-mohāv apanīya punaḥ svadharme pravṛttaḥ kṛta-kṛtyo babhūveti  praśastatareyaṁ mahā-prayojanā vidyeti stūyate | 
arjunāpadeśena copadeśādhikārī darśitaḥ | tathā ca vyākhyāsyate | svadharma-pravṛttau jātāyām api tat-pracyuti-hetu-bhūtau śoka-mohau kathaṁ bhīṣmam ahaṁ saṁkhye  [gītā 2.4] ity-ādinārjunena darśitau | arjunasya yuddhākhye svadharmaṁ vināpi vivekaṁ kiṁ-nimittā pravṛttir iti dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkam [gītā 1.2] ity-ādinā para-sainya-ceṣṭitaṁ tan-nimittam uktam | tad-upodghātatvena dhṛtarāṣṭra-praśnaḥ sañjayaṁ prati dharma-kṣetre ity-ādinā ślokena | 
tatra dhṛtarāṣṭra uvāca iti vaiśampāyana-vākyaṁ janamejayaṁ prati | pāṇḍavānāṁ jaya-kāraṇaṁ bahu-vidhaṁ pūrvam ākarṇya sva-putra-rājya-bhraṁśād bhīto dhṛtarāṣṭraḥ papraccha sva-putra-jaya-kāraṇam āśaṁsan | pūrvaṁ yuyutsavo yoddhum icchavo’pi santaḥ kurukṣetre samavetāḥ saṁgatāḥ māmakā madīyā duryodhanādayaḥ pāṇḍavāś ca yudhiṣṭhirādayaḥ kim akurvata kiṁ kṛtavantaḥ ? kiṁ purvodbhūta-yuyutsānusāreṇa yuddham eva kṛtavanta uta kenacin nimittena yuyutsā-nivṛttyānyad eva kiṁcit kṛtavantaḥ ? bhīṣmārjunādi-vīra-puruṣa-nimittaṁ dṛṣṭa-bhayaṁ yuyutsā-nivṛtti-kāraṇaṁ prasiddham eva, adṛṣṭa-bhayam api darśayitum āha—dharmakṣetra iti | dharmasya pūrvam avidyamānasyotpatter vidyamānasya ca vṛddher nimittaṁ sasyasyeva kṣetraṁ yat kurukṣetraṁ sarva-śruti-smṛti-prasiddham | bṛhaspatir uvāca yājñavalkyaṁ yad anu kurukṣetraṁ devānāṁ deva-yajanaṁ sarveṣāṁ bhūtānāṁ brahma-sadanam iti jābāla-śruteḥ, kurukṣetraṁ vai deva-yajanam iti śatapatha-śruteś ca | tasmin gatāḥ pāṇḍavāḥ pūrvam eva dhārmikāḥ yadi pakṣa-dvaya-hiṁsā-nimittād adharmād gītā nivarteraṁs  tataḥ prāpta-rājyā eva mat-putrāḥ, athavā dharmakṣetra-māhātmyena pāpānām api mat-putrāṇāṁ kadācic citta-prasādaḥ syāt, tadā ca te’nutaptāḥ prāk-kapaṭopāttaṁ rājyaṁ pāṇḍavebhyo yadi dadyus tarhi vināpi yuddhaṁ hatā eveti sva-putra-rājya-lābhe pāṇḍava-rājya-lābhe ca dṛḍhataram upāyam apaśyato mahān udvega eva praśna-bījam | 
sañjayeti ca sambodhanaṁ rāga-dveṣādi-doṣān samyag-jitavān asīti kṛtvā nirvyājam eva kathanīyaṁ tvayeti sūcanārtham | māmakāḥ kim akurvatety etāvataiva praśna-nirvāhe pāṇḍavāś ceti pṛthaṅ nirdiśan pāṇḍaveṣu mama-kārābhāva-pradarśanena tad-droham abhivyanakti ||1||
viśvanāthaḥ :
gaurāṁśukaḥ sat-kumuda-pramodī
svābhikhyayā gos-tamaso nihantā |
śrī-kṛṣṇa-caitanya-sudha-nidhir me
mano’dhitiṣṭhan svaratiṁ karotu ||
prācīna-vācaḥ suvicārya so’ham
ajño’pi gītāmṛta-leśa-lipsuḥ |
yateḥ prabhor eva mate tad atra
santaḥ kṣamadhvaṁ śaraṇāgatasya ||
iha khalu sakala-śāstrābhimata-śrīmac-caraṇa-saroja-bhajanaḥ svayaṁ bhagavān narākṛti-para-brahma-śrī-vasudeva-sūnuḥ sākṣāc-chrī-gopāla-puryām avatīryāpāra-paramātarkya-prāpañcika-sakala-locana-gocarīkṛto bhavābdhi-nimajjamānān jagaj-janān udhṛtya sva-saundarya-mādhuryāsvādanayā svīya-prema-mahāmbudhau nimajjayāmāsa |
śiṣṭa-rakṣā duṣṭa-nigraha-vrata-niṣṭhā-mahiṣṭha-pratiṣṭho’pi bhuvo bhāra-duḥkhāpahāra-miṣeṇa duṣṭānām api sva-dveṣṭṝṇām api mahā-saṁsāra-grāsībhūtānām api mukti-dāna-lakṣaṇaṁ parama-rakṣaṇam eva kṛtvā svāntardhānottara-kāla-janiṣyamāṇān anādy-avidyā-bandha-nibadnhana-śoka-mohādyākulān api jīvān uddhartuṁ śāstra-kṛn-muni-gaṇa-gīyamāna-yaśaś ca dhartuṁ sva-priya-sakhaṁ tādṛśa-svecchā-vaśād eva raṇa-mūrdhany udbhūta-śoka-mohaṁ śrīmad-arjunaṁ lakṣyīkṛtya kāṇḍa-tritayātmaka-sarva-veda-tātparya-paryavasitārtha-ratnālaṅkṛtaṁ śrī-gītā-śāstram aṣṭādaśādhyāyam antarbhūtāṣṭādaśa-vidyaṁ sākṣād vidyamānīkṛtam iva parama-puruṣārtham āvirbhāvayāmbabhūva |
tatrādhyāyānāṁ ṣaṭkenan prathamena niṣkāma-karma-yogaḥ | dvitīyena bhakti-yogaḥ | tṛtīyena jñāna-yogo darśitaḥ | tatrāpi bhakti-yogasyātirahasyatvād ubhaya-saṅjīvakatvenābhyarhitatvāt sarva-durlabhatvāc ca madhyavartīkṛtaḥ | karma-jñānayor bhakti-rāhityena vaiyarthyāt te dve bhakti-miśre eva sammatīkṛte | 
bhaktis tu dvividhā kevalā pradhānībhūtā ca | tatrādyā svata eva parama-prabalā | te dve karma-jñāne vinaiva viśuddha-prabhāvatī akiñcanā ananyādi-śabda-vācyā | dvitīyā tu karma-jñāna-miśrety akhilam agre vivṛtībhaviṣyati |
athārjunasya śoka-mohau kathambhūtāv ity apekṣāyāṁ mahābhārata-vaktā śrī-vaiśampāyano janamejayaṁ prati tatra bhīṣma-parvaṇi kathām avatārayati dhṛtarāṣṭra uvāca iti | kurukṣetre yuyutsavo yuddhārthaṁ saṅgatā māmakā duryodhanādyāḥ pāṇḍavāś ca yudhiṣṭhirādayaḥ kiṁ kṛtavantas tad brūhi | nanu yuyutsava iti tvaṁ bravīṣy evāto yuddham eva kartum udyatās te tad api kim akurvateti kenābhiprāyeṇa pṛcchasīty ata āha dharmakṣetra iti | kurukṣetraṁ deva-yajanam iti śrutes tat-kṣetrasya dharma-pravartakatvaṁ prasiddham | 
atas tat-saṁsarga-mahimnā yady adharmikāṇām api duryodhanādīnāṁ krodha-nivṛttyā dharme matiḥ syāt | pāṇḍavās tu svabhāvata eva dhārmikās tato bandhu-hiṁsanam anucitam ity ubhayeṣām api viveke udbhūte sandhir api sambhāvyate | tataś ca mamānanda eveti sañjayaṁ prati jñāpayitum iṣṭo bhāvo bāhyaḥ | ābhyantaras tu sandhau sati pūrvavat sakaṇṭakam eva rājyaṁ mad-ātmajānām iti me durvāra eva viṣādaḥ | tasmād asmākīno bhīṣmas tv arjunena durjaya evety ato yuddham eva śreyas tad eva bhūyād iti tu tan-manorathopayogī durlakṣyaḥ | 
atra dharma-kṣetre iti kṣetra-padena dharmasya dharmāvatārasya saparikara-yudhiṣṭhirasya dhānyasthānīyatvam | tat-pālakasya śrī-kṛṣṇasya kṛṣi-bala-sthānīyatvam | kṛṣṇa-kṛta-nānā-vidha-sāhāyyasya jala-secana-setu-bandhanādi-sthānīyatvam | śrī-kṛṣṇa-saṁhārya-duryodhanāder dhānya-dveṣi-dhānyākāra-tṛṇa-viśeṣa-sthānīyatvaṁ ca bodhitaṁ sarasvatyā ||1||
 
baladevaḥ :
satyānantācintya-śakty-eka-pakṣe
sarvādhyakṣe bhakta-rakṣātidakṣe |
śrī-govinde viśva-sargādi-kaṇḍe
pūrṇānande nityam āstāṁ matir me ||
ajñāna-nīradhir upaiti yayā viśeṣaṁ
bhaktiḥ parāpi bhajate paripoṣam uccaiḥ |
tattvaṁ paraṁ sphurati durgamam apy ajasraṁ
sādguṇya-bhṛt svaracitāṁ praṇamāmi gītām ||
atha sukha-cid-ghanaḥ svayaṁ bhagavān acintya-śaktiḥ puruṣottamaḥ sva-saṅkalpāyatta-vicitra-jagad-udayādi-viriñcy-ādi-sañcintya-caraṇaḥ sva-janmādi-līlayā sva-tulyān sahāvirbhūtān pārṣadān praharṣayaṁs tayaiva jīvān bahūn avidyāśārdūlīvadanād vimocya svāntardhānottara-bhāvino’nyānuddidhīrṣur āhava-mūrdhni svātma-bhūtam apy arjunam avitarkya-sva-śaktyā samoham iva kurvan tan-moha-vimārjanāpadeśena saparikara-svātma-yāthātmyaika-nirūpikāṁ sva-gītopaniṣadam upādiśat | 
tasyāṁ khalv īśvara-jīva-prakṛti-kāla-karmāṇi pañcārthā varṇyante | teṣu vibhu-saṁvid īśvaraḥ | aṇu-saṁvij jīvaḥ | sattvādi-guṇa-trayāśrayo dravyaṁ prakṛtiḥ | traiguṇya-śūnyaṁ jaḍa-dravyaṁ kālaḥ | puṁ-prayatna-niṣpādyam adṛṣṭādi-śabda-vācyaṁ karmeti |
teṣāṁ lakṣaṇāni | eṣv īśvarādīni catvāri nityāni | jīvādīni tv īśvara-vaśyāni | karma tu prāg-abhāvavad anādi vināśi ca | tatra saṁvit-svarūpo’pīśvaro jīvaś ca saṁvettāsmad-arthaś ca—vijñānam ānandaṁ brahma, yaḥ sarvajñaḥ sarvavit, mantā boddhā kartā vijānātmā puruṣaḥ, ity-ādi śruteḥ | so’kāmayata bahu syām, sukham aham asvāpsaṁ na kiñcid avediṣam ity-ādi śruteś ca | na cobhayatra mahat-tattva-jāto’yam ahaṅkāraḥ | 
tadā tasyānutpatter vilīnatvāc ca | sa ca sa ca kartā bhoktā siddhaḥ sarvajñaḥ sarva-vit kartā boddhā iti padebhyaḥ | anubhavitṛtvaṁ kahlu bhoktṛtvaṁ sarvābhyupagatam | so’śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaścitā iti śrutes tūbhayos tat pravyaktam | yadyapi saṁvit-svarūpāt saṁvettṛtvādi nānyat prakāśa-svarūpād raver iva prakāśakatvādi, tathāpi viśeṣa-sāmarthyāt tad-anyatva-vyavahāraḥ | viśeṣaś ca bheda-pratinidhir na bhedaḥ | sa ca bhedābhāve’pi bheda-kāryasya dharma-dharmi-bhāvādi-vyavahārasya hetuḥ |sattā satī bhedo bhinnaḥ kālaḥ sarvadāstīty ādiṣu vidvadbhiḥ pratītaḥ | tat-pratīty-anyathānupapattyā—evaṁ dharmān pṛthak paśyaṁs tān evānuvidhāvati iti śrutyā ca siddhaḥ | iha hi brahma-dharmān abhidhāya tad-bhedaḥ pratiṣidhyate | 
na khalu bheda-pratinidhes tasyāpy abhāve dharma-dharmi-bhāva-dharma-bahutve śakye vaktum ity anicchubhir api svīkāryāḥ syuḥ ta ime’rthāḥ śāstre’smin yathāsthānam anusandheyāḥ | iha hi jīvātma-paramātma-tad-dhāma tat-prāpty-upāyānāṁ svarūpāṇi yathāvan nirūpyante | tatra jīvātma-yāthātmya-paramātma-yāthātmyopayogitayā paramātma-yāthātmyaṁ tu tad-upāsanopayogitayā prakṛtyādikaṁ tu paramātmanaḥ sraṣṭur upakaraṇatayopadiśyate |
tad-upāyāś ca karma-jñāna-bhakti-bhedāt tredha | tatra śruta-tat-tat-phalanair apekṣeṇa kartṛtvābhiniveśa-parityāgena cānuṣṭhitasya sva-vihitasya karmaṇaḥ hṛd-viśuddhi-dvārā jñāna-bhaktyor upakāritvāt paramparayā tat-prāptāv upāyatvam | tac ca śruti-vihita-karma hiṁsā-śūnyam atra mukhyam | mokṣa-dharme pitā-putrādi-saṁvādāt hiṁsāvat tu gauṇaṁ viprakṛṣṭatvāt tayos tu sākṣād eva tathātvam |
nanu, tathānuṣṭhitena karmaṇā hṛd-viśuddhyā jñānodayena muktau satyāṁ bhaktyā ko viśeṣaḥ | ucyate, jñānam eva kiñcid viśeṣād bhaktir iti | nirṇimeṣa-vīkṣaṇa-kaṭākṣa-vīkṣaṇa-vadanayor antaraṁ cid-vigrahatayānusandhir jñānaṁ tena tat sālokyādiḥ | vicitra-līlā-rasāśrayatayānusandhis tu bhaktis tayā kroḍīkṛta-sālokyādi-tad-varīvasyānanda-lābhaḥ pumarthaḥ | bhakter jñānatvaṁ tu “sac-cid-ānandaika-rase bhakti-yoge tiṣṭhati” iti śruteḥ siddham | 
tad idaṁ śravaṇādi-bhāvādi-śabda-vyapadiṣṭaṁ dṛṣṭam | jñānasya śravaṇādyākāratvaṁ cit-sukhasya viṣṇoḥ kuntalādi-pratīkatvavat pratyetavyam iti vakṣyāmaḥ | ṣaṭ-trike’smin śāstre prathamena ṣaṭkeneśvarāṁśasya jīvasyāṁśīśvara-bhakty-upayogi-svarūpa-darśanam | tac cāntar-gata-jñāna-niṣkāma-karma-sādhyaṁ nirūpyate | madhyena parama-prāpyasyāṁśīśvarasya prāpaṇī bhaktis tan-mahima-dhī-pūrvikābhidhīyate | antyena tu pūrvoditānām eveśvarādīnāṁ svarūpāṇi pariśodhyante | trayāṇāṁ ṣaṭkānāṁ karma-bhakti-jñāna-pūrvatā-vyapadeśas tu tat-tat-prādhānyenaiva | carame bhakteḥ pratipatteś coktis tu ratna-sampuṭordhva-likhita-tat-sūcaka-lipi-nyāyena | 
asya śāstrasya śraddhāluḥ sad-dharma-niṣṭho vijitendriyo’dhikārī | sa ca sa-niṣṭha-pariniṣṭhita-nirapekṣa-bhedāt trividhaḥ | teṣu svargādi-lokān api didṛkṣr niṣṭhayā sva-dharmān hary-arcana-rūpān ācaran prathamaḥ | loka-saṁjighṛkṣayā tān ācaran hari-bhakti-nirato dvitīyaḥ | sa ca sa ca sāśramaḥ | satya-tapo-japādibhir viśuddha-citto hary-eka-niratas tṛtīyo nirāśramaḥ | vācya-vācaka-bhāvaḥ sambandhaḥ | vācya ukta-lakṣaṇaḥ śrī-kṛṣṇaḥ | vācakas tad-gītā-śāstraṁ tādṛśaḥ so’tra viṣayaḥ | aśeṣa-kleśa-nivṛtti-pūrvakas tat-sākṣāt-kāras tu prayojanam ity anubandha-catuṣṭayam | atreśvarādiṣu triṣu brahma-śabdo’kṣara-śabdaś ca baddha-jīveṣu tad-deheṣu ca kṣara-śabdaḥ | īśvara-jīva-dehe manasi buddhau dhṛtau yatne cātma-śabdaḥ | triguṇāyāṁ vāsanāyāṁ śīle svarūpe ca prakṛti-śabdaḥ | sattābhiprāya-svabhāva-padārtha-janmasu kriyāsv ātmasu ca bhāva-śabdaḥ | karmādiṣu triṣu citta-vṛtti-nirodhe ca yoga-śabdaḥ paṭhyate | etac chāstraṁ khalu svayaṁ bhagavataḥ sākṣād vacanaṁ sarvataḥ śreṣṭhaṁ—
gītā sugītā kartavyā kim anyaiḥ śāstra-vistaraiḥ |
yā svayaṁ padmanābhasya mukha-padmād viniḥsṛtā || iti pādmāt |
dhṛtarāṣṭrādi-vākyaṁ tu tat-saṅgati-lābhāya dvaipāyanena viracitam | tac ca lavaṇākara-nipāta-nyāyena tan-mayam ity upodghātaḥ | 
saṅgrāma-mūrdhni saṁvādo 
yo’bhūd govinda-pārthayoḥ |
tat-saṅgatyai kathāṁ prākhyād 
gītāsu prathame muniḥ ||
iti tāvad bhagavad-arjuna-saṁvādaṁ prastautuṁ kathā nirūpyate| dharmakṣetre ity-ādibhiḥ sapta-viṁśatyā | tad-bhagavataḥ pārtha-sārathyaṁ vidvān dhṛtarāṣṭraḥ sva-putra-vijaye sandihānaḥ sañjayaṁ pṛcchatīty āha | janmejayaṁ prati vaiśampāyanaḥ dhṛtarāṣṭra uvāceti | yuyutsavo yoddhum icchavo māmakā mat-putrāḥ pāṇḍavāś ca kurukṣetre samavetāḥ kim akurvateti |
nanu yuyutsavaḥ samavetā iti tvam evātthya tato yudherann eva punaḥ kim akurvateti kas te bhāva iti cet, tatrāha—dharmakṣetra iti | “yad anu kurukṣetraṁ devānāṁ deva-yajanaṁ sarveṣāṁ bhūtānāṁ brahma-sadanam ity-ādi-śravaṇād dharma-prarohi-bhūmi-bhūtaṁ kurukṣetraṁ prasiddham | tat-prabhāvād vinaṣṭa-vidveṣā mat-putrāḥ kiṁ pāṇḍavebhyas tad-rājyaṁ dātuṁ niścikyuḥ | kiṁ vā, pāṇḍavāḥ sadaiva dharma-śīlā dharma-kṣetre tasmin kula-kṣaya-hetukād adharmād bhītā vana-praveśam eva śreyo vimamṛśur iti | he sañjayeti vyāsa-prasādād vinaṣṭa-rāga-dveṣas tvaṁ tathyaṁ vadety-arthaḥ | pāṇḍavānāṁ māmakatvānuktir dhṛtarāṣṭrasya teṣu droham abhivyanakti | dhānya-kṣetrāt tad-virodhināṁ dhānyābhāsānām iva dharma-kṣetrāt tad-virodhināṁ dharmābhāsānāṁ tvat-putrāṇām apagamo bhāvīti dharma-kṣetra-śabdena gīr-devyā vyajyate ||1||