Оригинальный текст 1.1.1

|| 1.1.1 ||
akhila-rasāmṛta-mūrtiḥ prasṛmara-ruci-ruddha-tārakā-pāliḥ |
kalita-śyāmā-lalito rādhā-preyān vidhur jayati ||
śrī-jīvaḥ (durgama-saṅgaminī):
śrī-rādhā-dāmodarau jayataḥ |
sanātana-samo yasya jyāyān śrīmān sanātanaḥ |
śrī-vallabho’nujaḥ so’sau śrī-rūpo jīva-sad-gatiḥ ||
atha śrīmān so’yaṁ grantha-kāraḥ sakala-bhāgavata-loka-hitābhilāṣa-paravaśatayā prakāśitaiḥ sva-hṛdaya-divya-kamala-koṣa-vilāsibhiḥ śrīmad-bhāgavata-rasair eva bhakti-rasāmṛta-sindhu-nāmānaṁ grantham apūrva-racanam ācinvānas tad-varṇayitavyasyaiva ca sarvottamatāṁ niścinvānas tad-vyañjanayaiva niścinvānas tad-vyañjanayaiva maṅgalam āsañjayati | evaṁ sarva eva grantho’yaṁ maṅgala-rūpa iti ca vijñāpayati—akhileti | vidhuḥ śrī-kṛṣṇo jayati sarvotkarṣeṇa vartate | yadyapi vidhuḥ śrīvatsa-lāñchana iti sāmānya-bhagavad-āvirbhāva-paryāyas tathāpi vidhunoti khaṇḍayati sarva-duḥkham atikrāmati sarvaṁ ceti | yad vā, vidadhāti karoti sarva-sukhaṁ sarvaṁ ceti nirukteḥ saryavasāne vicāryamāṇe tatraiva viśrānteḥ | asurāṇām api mukti-pradatvena sva-vaibhavātikrānta-sarvatvena paramāpūrva-sva-prema-mahā-sukha-paryanta-sukha-vistārakatvena svayaṁ bhagavattvena svayaṁ bhagavattvena ca tasyaiva prasiddheḥ | ata evāmareṇāpi tat-prādhānyenaiva tāni nāmāni proktāni—vasudevo’sya janakaḥ ity ādy ukteḥ | etad eva sarvaṁ jayaty arthena spaṣṭīkṛtam | sarvotkarṣeṇa vṛttir nāma tat tad eveti | ata eva prākaṭya-samaya-mātra-dṛṣṭyā yā lokasyāpratītis tasyā nirāsako’yaṁ vartamāna-prayogaḥ | tathā ca pramāṇāni—vijaya-ratha-kuṭumba ity ādau yam iha nirīkṣya hatā gatāḥ sva-rūpam [bhā.pu. 1.9.39] iti | 
svayaṁ tv asāmyātiśayas tryadhīśaḥ
svārājya-lakṣmy-āpta-samasta-kāmaḥ |
baliṁ haradbhiś cira-loka-pālaiḥ
kirīṭa-koṭy-eḍita-pāda-pīṭhaḥ || [bhā.pu.3.2.21] iti |
yasyānanaṁ makara-kuṇḍala-cāru-karṇa-
bhrājat-kapola-subhagaṁ savilāsa-hāsam |
nityotsavaṁ na tatṛpur dṛśibhiḥ pibantyo
nāryo narāś ca muditāḥ kupitā nimeś ca || [bhā.pu. 9.24.65] iti |
kā stry aṅga te kala-padāyata-mūrcchitena 
sammohitā ‘ryapadavīṁ na calet trilokyām |
trailokya-saubhagam idaṁ ca nirīkṣya rūpaṁ 
yad go-dvija-druma-mṛgān pulakāny abibhrat || [bhā.pu. 10.29.40] iti |
yan martya-līlaupayikaṁ sva-yoga-
māyā-balaṁ darśayatā gṛhītam |
vismāpanaṁ svasya ca saubhagarddheḥ
paraṁ padaṁ bhūṣaṇa-bhūṣaṇāṅgam || [bhā.pu. 3.2.12] iti |
ete cāṁśa-kalāḥ puṁsaḥ kṛṣṇas tu bhagavān svayam || [bhā.pu. 1.3.28] iti |
jayati jana-nivāso devakī-janma-vāda [bhā.pu. 10.90.48] ity-ādīni śrī-bhāgavate | 
atha tat-tad-utkarṣa-hetuṁ svarūpa-lakṣaṇam āha—akhilā rasā vakṣyamāṇāḥ śāntādyā dvādaśa yasmin tādṛśam amṛtaṁ paramānanda eva mūrtir yasya saḥ | ānanda-mūrtim upaguhya [bhā.pu. 10.41.28] iti, tvayy eva nitya-sukha-bodha-tanāv anante [bhā.pu. 10.14.22] iti, mallānām aśaniḥ [bhā.pu. 10.43.17] ity ādi śrī-bhāgavatāt | tasmāt kṛṣṇa eva paro devas taṁ dhyāyet taṁ rasayet iti śrī-gopāla-tāpanībhyaś ca | tatrāpi rasa-viśeṣa-viśiṣṭa-parikara-vaiśiṣṭyenāvirbhāva-vaiśiṣṭyaṁ dṛśyate | ata evādi-rasa-viśeṣa-viśiṣṭa-sambandhena nitarām | yathā—
gopyas tapaḥ kim acaran yad amuṣya rūpaṁ
lāvaṇya-sāram asamordhvam ananya-siddham |
dṛgbhiḥ pibanty anusavābhinavaṁ durāpam
ekānta-dhāma yaśasaḥ śriya aiśvarasya || [bhā.pu. 10.44.14]
trailokya-lakṣmy-eka-padaṁ vapur dadhat [bhā.pu. 10.32.14], tatrātiśuśubhe tābhiḥ [bhā.pu. 10.33.6] ity ādi śrī-bhāgavate | tāsu ca gopīṣu mukhyā daśa bhaviṣyottare śrūyante—
gopālī pālikā dhanyā viśākhā dhyāna-niṣṭhikā |
rādhānurādhā somābhā tārakā daśamī tathā || iti |
viśākhā dhyāna-niṣṭhiketi pāṭhāntaram | tatheti daśamy api tārakā-nāmny evety arthaḥ | daśamīty apy ekaṁ nāma vā | skānda-prahlāda-saṁhitā-dvārakā-māhātmye ca—lalitovāca ity ādau mukhyāsv aṣṭāsu pūrvoktābho’nyā lalitā-śyāmalā-śaivyā-padmā-bhadrāś ca śrūyante | pūrvoktās tu rādhā-dhanyā-viśākhāś ca | tad etad abhipretya tatrāpi mukhya-mukhyābhir uttarottara-vaiśiṣṭyaṁ darśayitum avara-mukhye dve tārakā-pālī tāvan niṣkṛṣya tābhyāṁ vaiśiṣṭyam āha—prasṛmarābhiḥ prasaraṇa-śīlābhī rucibhiḥ kāntibhī ruddhe vaśīkṛte tārakā-pālī yena saḥ | pāliketi tu saṁjāyāṁ kan-vidhānāt | pālīti dīrgānto’pi kvacid dṛśyate |
atha madhyama-mukhyābhyām āha—kalite ātma-sātkṛte śyāmā śyāmalā lalitā ca yena saḥ | atha parama-mukhyayāha rādhāyāḥ preyān atiśayena prīti-kartā—igupadhajñāprīkiraḥ kaḥ iti kartari ka-pratyaya-vidheḥ | ata evāsyā evāsādhāraṇyam ālokya pūrvavad yugmatvenāpi neyaṁ nirdiṣṭā | atas tasyā eva prādhānyaṁ kārttika-māhātmye uttara-khaṇḍe tat-kuṇḍa-prasaṅge—
yathā rādhā priyā viṣṇos tasyāḥ kuṇḍaṁ priyaṁ tathā |
sarva-gopīṣu saivaikā viṣṇor atyanta-vallabhā || iti | 
ata eva mātsya-skāndādau śaktitva-sādhāraṇyenābhinnatayā gaṇanāyām api tasyā eva vṛndāvane prādhānyābhiprāyeṇāha—rukmiṇī dvāravatyāṁ tu rādhā vṛndāvane vane iti | tathā ca bṛhad-gautamīye tasyā eva mantra-kathane—
devī kṛṣṇa-mayī proktā rādhikā para-devatā |
sarva-lakṣmī-mayī sarva-kāntiḥ saṁmohinī parā || iti |
ṛk-pariśiṣṭa-śrutāv api—rādhayā mādhavo devo mādhavenaiva rādhikā, vibhrājante janeṣv ā iti | ata evāhuḥ—anayārādhito nūnam [bhā.pu. 10.30.28] ity ādi | 
atha śleṣārtha-vyākhyā—tatraika-śleṣeṇopamāṁ sūcayaṁs tayārtha-viśeṣaṁ puṣṇāti | sarva-laukikātīte’pi tasmin laukikārtha-viśeṣopamā-dvārā lokānāṁ buddhi-praveśaḥ syād iti kenāpy aṁśenopameyam | sarva-tamas-tāpaja-duḥkha-śamakatvena sarva-sukhadatvena ca tatra pūrvavan nirukti-paryavasāne vicāryamāṇe rākāpater eva vidhutvaṁ mukhyaṁ paryavasyatīti sarvataḥ prabhāvāt pūrṇatamāṁśena ca | evaṁ sūryādīnāṁ tāpa-śamatvādi nāstīti nopamāna-yogyatā, tato vidhuḥ sarvata utkarṣeṇa vartate iti labhyate | vartamāna-prayogāṁśas tu praty-ṛtu-rājam eva tat-tad-rūpatayānuvṛtteḥ | evaṁ viśeṣye sāmyaṁ darśayitvā viśeṣaṇe’pi sāmyaṁ darśayati—akhilety ādibhiḥ | akhilo’khaṇḍo rasa āsvādo yatra tādṛśam amṛtaṁ pīyūṣaṁ, tad-ātmikaiva mūrtir maṇḍalaṁ yasya | atra śabdena sāmyaṁ rasanīyatvāṁśenārthenāpi yojyam | tathā prasṛmarābhī rucibhiḥ kāntibhī ruddhāvṛtā tārakāṇāṁ pāliḥ śreṇī yeneti pūrvavan nija-kānti-vaśīkṛta-kāntimatī-gaṇa-virājamānatvāṁśenāpi jñeyam | tathā—śyāmā tu vālgulau aprasūtāṅganāyāṁ ca tathā soma-latauṣadhau | trivṛtā-śārivā-gundrā-niśā-kṛṣṇā-priyaṅguṣu iti viśva-prakāśāt | kalitam urīkṛtaṁ śyāmāyā rātrer lalitaṁ vilāso yeneti rātri-vilāsitvenāpi jñeyam | tathā rādhāyāṁ viśākhā-nāmnyāṁ tārāyāṁ preyān adhika-prītimān ṛturāja-pūrṇimāyāṁ tad-anugāmitvāt iti tad-anugati-mātra-sādhya-sva-vaibhava-vijñatvāṁśenāpi jñeyam | upamānasya caitāni viśeṣaṇāny utkarṣa-vācakāni—sūryādes tādṛśa-mūrtitvābhāvāt tārā-nāśana-kriyatvena tat-sāhitya-śobhitvābhāvāt sukha-viśeṣa-kara-rātri-vilāsābhāvāt tādṛśa-vijñatvānabhivyakteś ceti |
siddhānta-rasa-bhāvānāṁ dhvany-alaṅkārayor api |
anantatvāt sphuṭatvāc ca vyajyate durgamaṁ tv iha ||
likhanaṁ sarvam evāsminn āśaṅkānāśagarbhitam |
vṛthātva-śaṅkayā tv atra nāvadhyeyam abuddhibhiḥ ||
grantha-kṛtāṁ svārasyāt katicit pāṭhās tu ye mayā tyaktāḥ |
nātrāniṣṭhaṁ cintyaṁ cintyaṁ teṣām abhīṣṭaṁ hi ||1||
mukundaḥ (artha-ratnālpa-dīpikā):
lokaṁ gopyaṁ sumadhura-rasaṁ svādayan yo’vatīrṇo
dhanye gauḍe vraja-pati-sutaḥ kṛṣṇa-caitanya-nāmā |
ācāṇḍālāt sakala-jagati prema-bhakteḥ pradātā
kāruṇyābdhir vasatu hṛdi sa śrī-śacīnandano me ||
śrī-rādhikā-mādhavikā-vasantaṁ vrajākṣi-padma-bandhum |
rasajña-bhaktaugha-cakora-candraṁ namāmy ahaṁ nanda-tanujam īśvaram ||
durgamaṁ sugamaṁ tattvaṁ bhaved yasya prasādataḥ |
rādhā-kṛṣṇa-rase magnaṁ śrīmad-rūpaṁ namāmi tam ||
rāgānugāmi-bhajanollāsa-mānasānāṁ
śrī-rādhayā saha sadā smaratāṁ vrajendum |
śrī-rūpa-pāda-kamalāśrita-cetasāṁ me
cittaṁ satāṁ madhukarīyatu pāda-padme ||
atha śrīmad-granthakāraḥ śrī-śrī-caitanya-devasya kṛpayā prakāśita-śrī-kṛṣṇa-rasa-varṇanātmakatayātyadbhutatamaṁ bhakti-rasāmṛta-sindhu-nāmānaṁ granthaṁ sarva-bhāgavata-loka-hitābhilāṣa-paravaśatayā kurvan prathamaṁ tāvat svābhīpsita-paripūrtyai sveṣṭa-deva-saṅkīrtana-rūpaṁ maṅgalam ācarati | tenaiva ca granthārthaś ca saṅkṣepato darśayati—akhileti | vidhuḥ śrī-kṛṣṇo jayati—māyā-śaktyānanta-koṭi-brahmāṇḍāni, cic-chaktyākhya-svarūpa-śaktyā vaikuṇṭhādi-mahā-līlāḥ svarūpeṇa prābhava-vaibhava-mahāvasthākhya-svāṁśa-vilāsān, sva-śaktyāveśena pṛthvādi-śaktyāveśāvatārān vidadhāti karoti prakāśayatīti vidhur iti vidhu-śabdasyāsaṅkoca-vṛttyā tatraiva paryavasānam | tasyaivāvatārāvatārāvatārinām aṁśitvāc ca | jayati iti padena—sva-sva-lokeṣu tat-tat-parikara-sambandhato guṇān darśayadbhyas tat-tad-avatāri-nāyakebhya utkarṣeṇa dvārakādau mathurādau gokule pūrṇān pūrṇatarān pūrṇatamān guṇān krameṇa prakāśayan sadā virājata ity uktam | namaskāraś cākṣiptas taṁ prati nato’smīti | tatra svayaṁ bhagavat-tattva-sarvāvatārādi-kāraṇatvayoḥ—
īśvaraḥ paramaḥ kṛṣṇaḥ saccidānanda-vigrahaḥ |
anādir ādir govindaḥ sarva-kāraṇa-kāraṇam || [bra.saṁ. 5.1]
ity ādi brahma-saṁhitādi-vacanāni pramāṇam | sva-sva-parikarair gokulādiṣu sadā virājamānatve—
aho alaṁ ślāghyatamaṁ yadoḥ kulam
aho alaṁ puṇyatamaṁ madhor vanam |
yad eṣa puṁsām ṛṣabhaḥ śriyaḥ patiḥ
sva-janmanā caṅkramaṇena cāñcati || [bhā.pu. 1.10.26] ity-ādīni vacanāni |
nanu, gokula-mathurādiṣu bahu-vidha-bhaktair ekaḥ kahtaṁ sadā vartate | bālya-paugaṇḍa-bhāk-kiśora-svarūpeṣu katamo’yaṁ prakāśas tatrāha—akhileti | akhilānāṁ pañca-vidhānāṁ bhaktānāṁ ye rasāḥ, śāntaḥ prītiḥ preyān vatsalo madhuraś ceti pañca mukhyāḥ | hāso’dbhuto vīraḥ karuṇo raduro bhayānako bībhatsa iti sapta gauṇāḥ—evaṁ dvādaśa-bhedās ta eva hlādinī-śakti-vṛtti-rūpatvād amṛtaḥ paramānandas tad-rūpā mūrtir yasya | sarva-rasānāṁ viṣayatvād āśrayatvāc ca tan-mūrtitvaṁ tasya nānā-prakāśavattvena dharmī kiśora eva sarva-bhakta-sukha-hetur ity arthaḥ | dharmitve’py asyāsamordhva-prema-rūpa-guṇāyāḥ sukhārthaṁ ceṣṭādīni bodhayituṁ—prasṛmarety ādi-pada-trayam | prasṛmarābhī rucibhī ruddhe vaśīkṛte tārakā-pālī yena saḥ | tārakā-pālyoḥ kathanaṁ śrī-rādhāyā anya-vipakṣa-taṭastha-vraja-devīnām upalakṣaṇam | rādhayā saha svacchanda-vihārāya rasopakaraṇa-bhūtā vaśīkṛtā ity arthaḥ | kalite pūrvoktābhyāṁ parama-premāspadatayā gṛhīte śyāmā-lalite yena saḥ | śyāmāyāḥ kathanaṁ śrī-rādhāya anya-suhṛt-pakṣāṇām upalakṣaṇam | lalitāyās tu tad-anya-sakhīnām | tatrāpi suhṛt-pakṣāṇām sakhīnāṁ kṛṣṇe premādhikyāl lalitāyā uttarotroktiḥ | preyān rādhāyām atiśayena prīti-kartā | ata evāsyā asādhāraṇyam ālokya pūrvavad yugmatvena neyaṁ nirdiṣṭā | asyāḥ sambandhe kṛṣṇasya saundaryādi-guṇānāṁ paramotkarṣaś ca bodhitaḥ | pūrṇa-premṇaiva pūrṇa-prakāśaucityāt | śrī-rādhāyāḥ sarva-vraja-devībhyaḥ prema-rūpa-guṇair ādhikyaṁ yathojjvala-nīlamaṇau—mahā-bhāva-svarūpeyaṁ guṇair atigarīyasī [u.nī. 4.2] iti | pādme ca—
yathā rādhā priyā viṣṇos tasyāḥ kuṇḍaṁ priyaṁ tathā |
sarva-gopīṣu saivaikā viṣṇor atyanta-vallabhā || iti | 
ata eva mātsye—rukmiṇī dvāravatyāṁ tu rādhā vṛndāvane vane iti | tathā ca bṛhad-gautamīye tasyā eva mantra-kathane—
devī kṛṣṇa-mayī proktā rādhikā para-devatā |
sarva-lakṣmī-mayī sarva-kāntiḥ saṁmohinī parā || iti |
tat-sambandhe kṛṣṇa-guṇotkarṣo, yathā ṛk-pariśiṣṭa-śrutau—rādhayā mādhavo devo mādhavenaiva rādhikā, vibhrājante janeṣv ā iti | atra candra-varṇana-rūpo dvitīyo’rtho’prākaraṇikatvād vyajyaḥ | tat-pakṣe vyākhyā—vidhunoti khaṇḍayati tāpaja-duḥkham iti nirukter asaṅkocena pūrṇa-candro labhyate | jayati tāpātmakatvāt sūryāder utkarṣeṇa vartate | pratipūrṇimāyāṁ tat-tad-rūpatayā prakāśād vartamāna-prayogaḥ | akhila-raso madhurādyā yasmiṁs tad-amṛtamayī mūrtir maṇḍalaṁ yasya saḥ | tamas-tāpaja-duḥkha-śānti-pūrvaka-sarva-jana-sukha-hetur ity arthaḥ | tathā prasṛmarābhī rucibhir jyotsnābhī ruddhā āvṛtā tārakāṇāṁ pālir yena | tathā kalitam prakaṭitaṁ śyāmāyā rātrer lalitaṁ vilāso yena | tathā rādhā-preyān rādhāyāḥ viśākhā-nāmnyāṁ tārāyāṁ preyān adhika-prītimān iti | ṛturāja-pūrṇimāyāṁ tad-anugāmitvāc candrasya paramotkarṣaś ca darśitaḥ | atropamālaṅkāraḥ śabda-śakti-mūlānuraṇana-rūpa-dhvaniḥ |
yat-prasādaṁ vinātratyā arthāḥ sarve sudurgamāḥ |
svayaṁ sphorayatāṁ prītaḥ śrīmad-rūpaḥ sa tān mayi ||1||
viśvanāthaḥ (bhakti-sāra-pradarśinī):
śrī-kṛṣṇāya namaḥ |
namas tasmai bhagavate kṛṣṇāyākuṇṭha-medhase |
yo dhatte sarva-bhūtānām abhavāyośatīḥ kalāḥ ||
śrī-caitanya-mukhodgīrṇā hare-kṛṣṇeti varṇakāḥ |
majjayanto jagat premṇi vijayantāṁ tad-āhvayāḥ ||
atha so’yaṁ nikhila-sahṛdaya-hṛdya-samudaya-hṛdayālaṅkāraḥ sakala-kavi-maṇḍalākhaṇḍalo bhagavan-nirdeśa-parama-maṅgala-sudhā-dhārā-paramparayā nirmīyamāṇe pratyūha-tāpānudgamake’py asmin granthe sadācāra-sammānanārtham avaśya-kartavya-maṅgalācaraṇam apy anuṣañjayati—akhileti | vidhuḥ—śrī-kṛṣṇo jayati | sarvotkarṣeṇa vartate | yadyapi vidhuḥ śrī-vatsa-lāñchana ity abhidhānāt vidhu-śabdaḥ sarva-bhagavat-para eva, tathāpi rādhā-preyān ity ādy asādhāraṇa-viśeṣaṇaiḥ śrī-kṛṣṇam eva pratipādayatīti jñeyam | tad-utkarṣa-hetuṁ svarūpa-lakṣaṇam āha—akhilā rasā vakṣyamāṇāḥ śāntādyā dvādaśa yasmin tādṛśam amṛtaṁ paramānanda eva mūrtir yasya saḥ | tatrāpi rasa-viśeṣa-viśiṣṭa-parikara-vaiśiṣṭyenāvirbhāva-vaiśiṣṭyaṁ dṛśyate | ata evādi-rasa-viśeṣa-viśiṣṭa-parikara-sambandhena nitarām | yathā daśame—
gopyas tapaḥ kim acaran yad amuṣya rūpaṁ
lāvaṇya-sāram asamordhvam ananya-siddham |
dṛgbhiḥ pibanty anusavābhinavaṁ durāpam
ekānta-dhāma yaśasaḥ śriya aiśvarasya || [bhā.pu. 10.44.14] iti |
trailokya-lakṣmyaika-padaṁ vapur dadhat [bhā.pu. 10.32.14] ity ādi |
tatrātiśuśubhe tābhir bhagavān devakī-sutaḥ [bhā.pu. 10.33.6] ity ādi |
tāsu gopīṣu mukhyā daśa bhavaiṣyottare śrūyate—
gopālī pālikā dhanyā viśākhānyā dhaniṣṭhikā |
rādhānurādhā somābhā tārakā daśamī tathā || iti |
tatheti daśamy api tārakā-nāmny evety arthaḥ | daśamīty ekaṁ nāma vā | skānde prahlāda-saṁhitāyāṁ dvārakā-māhātmye ca—lalitovāca ity ādau mukhyāsv aṣṭasu pūrvoktābhyo’nyā lalitā-śyāmalā-śaivyā-padmā-bhadrāś ca śrūyante | pūrvoktās tu rādhā-dhanyā-viśākhāś ca | tad etad abhipretya tatrāpi mukhyāmukhyābhir uttarottara-vaiśiṣṭyaṁ darśayitum avara-mukhyātvaṁ tāvan niṣkṛṣya tābhyāṁ vaiśiṣṭyam āha—prasṛmarābhiḥ prasaraṇa-śīlābhī rucibhiḥ kāntibhī ruddhe vaśīkṛte tārakā-pālī-nāmnyau yūtheśvaryau yena saḥ | 
atha madhyama-mukhyābhyām āha—kalite svīkṛte śyāmā śyāmā-lalite yena saḥ | 
atha parama-mukhyāyā vaiśiṣṭyam āha—rādhāyāḥ preyān atiśayena prīti-kartā | igupadhajñāprīkiraḥ kaḥ iti kartari ka-pratyaya-vidheḥ | ata evāsyā evāsādhāraṇyam ālokya pūrvavad yugmatvenāpi neyaṁ nirdiṣṭā | atas tasyā eva prādhānyaṁ pādmottara-khaṇḍe kārttika-māhātmye tat-kuṇḍa-prasaṅge—
yathā rādhā priyā viṣṇos tasyāḥ kuṇḍaṁ priyaṁ tathā |
sarva-gopīṣu saivaikā viṣṇor atyanta-vallabhā || iti | 
ata eva mātsya-purāṇe śaktitva-sādhāraṇyenābhinnatayā gaṇanāyām api tasyā eva vṛndāvane prādhānyābhiprāyeṇāha—rukmiṇī dvāravatyāṁ tu rādhā vṛndāvane vane iti | tathā ca bṛhad-gautamīye tasyā eva mantra-kathane—
devī kṛṣṇa-mayī proktā rādhikā para-devatā |
sarva-lakṣmī-mayī sarva-kāntiḥ saṁmohinī parā || iti |
ṛk-pariśiṣṭa-śrutāv api—rādhayā mādhavo devo mādhavenaiva rādhikā, vibhrājante janeṣv ā iti | ataeva daśame gopya āhuḥ—anayārādhito nūnaṁ bhagavān harir īśvaraḥ [bhā.pu. 10.30.28] iti | sarvalaukikālaukikātīto’pi tasmin laukikārtha-viśeṣopamā-dvārā lokānāṁ buddhi-praveśaḥ syād iti kenāpy aṁśenopamānam āha | 
pakṣe, vidhuś candro jayati sarvotkarṣeṇa vartate | evaṁ viśeṣye sāmyaṁ darśayitvā viśeṣaṇe’pi sāmyaṁ darśayati | akhilo’khaṇḍo rasa āsvādo yatra tādṛśam amṛtaṁ pīyūṣaṁ, tad-ātmikaiva mūrtir yasya | tārakā-pālīḥ tārakā-śreṇī | atra śabda-sāmyaṁ rasanīyatvāṁśenā-rthenāpi yojyam | tathā prasṛmarābhī rucibhiḥ kāntibhī ruddhāvṛtā tārakāṇāṁ pālir yena sa iti pūrvavan nija-kāntimat-tārā-gaṇa-virājamānatvāṁśenārthenāpi jñeyam | viśva-prakāśe śyāmā-śabdo rātri-paryāyaḥ | kalitam urīkṛtaṁ śyāmāyā rātrer lalitaṁ vilāso yena saḥ | iti rātri-vilāsitvenāpi sāmyaṁ jñeyam | tathā rādhāyāṁ viśākhā-nāmnyāṁ tārāyāṁ preyān atiprītimān ||1||
siddhānta-sarasvatī : akhila-rasāmṛta-mūrtiḥ akhilāḥ śāntādyāḥ pañca mukhya-rasāḥ hāsyādyāḥ sapta guṇa-rasāś ca yasmin tad eva amṛtaṁ paramānanda eva mūrtiḥ yasya saḥ | prasṛmara-ruci-ruddha-tārakā-pāliḥ prasṛmarābhiḥ prasaraṇa-śīlābhiḥ rucibhiḥ kāntibhiḥ ruddhe vaśīkṛte tārakā-pālī yena saḥ | kalita-śyāma-lalitaḥ kalite ātma-sātkṛte śyāmā ca lalitā ca yena saḥ | rādhā-preyān rādhāyāḥ preyān priyatamaḥ vidhuḥ kṛṣṇa-candro jayati (anubhāṣya 2.8.141) ||1|| 
—o)0(o—